Beidzot atkal sāk salt snīpis un nedaudz kāju pirksti. Atkal ir apledojuši staciju soliņi un sarma uz pērnajiem zāles stiebriem. Atkal ir redzamas zvaigznes un nesasalušie, dzidrie ziemas ūdeņi, guļ mierā, ļaujot pilsētai tajos spoguļoties. Varbūt beidzot kāds uzburs, to trūkstošo sajūtu, kas mazliet, bet tomēr pietrūkst. Varbūt paspēs … varbūt …
Kategorijas 'hronika/chronicles' arhīvs
14
Dec
07
..uzburt
14
Sep
07
Friday night fever
cik tomēr ahūni labi ir reizēm pamainīt ieradumus un pārmaiņas pēc palikt 5dienas vakarā mājās, citādi pa starpu skolai mājas sanāk k.kas līdzīgs kā tikai – drop by – vieta, kur iegriezties. kafija, vidi, šāda tāda pavecāka mūzika. Atkal var pakavēties atmiņās šeit un arī tur. patīkami.
* uz šķīvja maizes drupačas un zaptes paliekas, uz galda – seškantes un mazās atslēdziņas, diski, fotokamera, banāna miza, vīnogu ķekars (noēsts), tukša kafijas krūze, fotogrāfijas. aiz muguras samestas visas skolas lietas vienā kaudzē. apkārt man – mess. bet patīk, jo priekpilns haoss, kuru sakārtot nav nedz iespējams, nedz arī īpaši vajadzīgs. tikai viena vēl trūkst .. *
