vhūū .. cik jau ir pagājis ko? Gandrīz vesela nedēļa mīnus kādas padsmit stundas. Un kas ir pagājis? Nu ja,kas tad cits, ja ne TEPs.
Pagājis ar vērienu, pamatīgu, lai neteiktu vairāk. Šogad TEP dzīvi dabūju izdzīvot daudz sātīgāk nekā tas bija pērn. Toreiz tika tikai skatīts TEPFlats un tas pats caur videokameras lodziņu. Tātad, pēc iespējas īsāk un konkrētāk:
03.08 – piektdiena – plkst. 11.00 Nemo, TEPArt dalībnieku reģistrācija. Pirms tam tiek uzlādēta fotokamera, viss samests divās somās un aidā.Līdz plkst. 14.00, kad tiek atklāts TEPExtreme un TEPArt ir vēl pāris stundas ar astīti, kuras tiek izmantotas, lai iepazītos ar ne-tik-svešo Nemo apkārtni, TEP Music un TEPExtreme laukumu izkārtojumu. Tiek iesildītas rokas - pāris kadri šeit un tur, un pasāciens jau var sākties.
Extrēmais TEPs sākas ar speed trial disciplīnu un tur tiek sākti kārtīgi tērēti arī pirmie fotoaparāta akumulatora joni un CF kartiņas kapacitāte. Arī pārējie fotogrāfi ķērušies pie lietas un tā mēs tur desmit gabali bildējam un daramies. Šoreiz fotogrāfu vidū bija “Canonistu” pārsvars. Kaut arī pastāv nezūdošais mīts par šīm divām, itkā, sugām – ”Canonistiem” un “Nikonistiem”, es šo, tjipa, mūžīgo cīņu ignorēju, ļaujoties pilnīgai kadru un mirkļu ķeršanas eiforijai.
Vēloties iegūt iespaidīgākus kadrus, nolemju, ka būtu interesanti ielīst pa vidu diviem reizē braucošiem triālistiem, kas katrs savā šķēršļu joslas pusē mo4ījās pāri uzpariktēm. Pāris reizes nedaudz nogulēju brīdi, kad nospiests slēdzis un tūliņ jāpazūd no ceļa, jo tak nedrīkst maisīt koncentrēties džekiem, kaut arī gluži nu viņiem priekšā nestāvu arī. Vēlāk pēc speed trial dzirdu runas no dažiem braucējiem, ka šis mans neveiklais pigors neesot īsti gājis pie sirds. To liekot pie auss,es vairs nebāzu savu standarta lēcu kādam ceļā.
Tālāk SideHop sači, kaudze ar kadriem un līdz ar to arī beidzas pirmās dienas TEPExtreme. Un tagad būtu pēc idejas jāievērtē iekārtas, ar kurām tiks veiktas bilžu printēšanas un ā re če – mazie printerīši kuri izceļas ar savu ahūni lēno printēšanu. Par TEP Music bildēšanu ir vai nu jāaizmirst vai jācer ka paspēsi to izdarīt bik vēlāk. Reāls izrādās pirmais variants. Nu neko,baigu beigās jau visi izprintē, lai gan ar novēlošanos,bet tas netraucēja skatītājiem un godātajai žūrijai izvērtēt TEP Mākslu. Tā nu sanāk,ka vienīgais esmu kompozīcijā ielicis melnbaltās bildes, kurām pa vidu bija tikai viena vienīga krāsainā. Tas vainagojas ar panākumiem un iegūstu pirmo vietu skatītāju vērtējumā un izcīnu vietu piedalīties otrās dienas finālā.
vakara pārējie notikumi ir jau ‘behind the scene’ ..
04.08 – sestdiena – ir izgulēts tik cik varēts un uz 12tiem jau atpakaļ uz bildēšanas strīpas. šodien esam jau tikai 5 fotogrāfi. ar nepacietību gaidu TEP Flatland disciplīnu, man viņa k.kā tā izteikti mīļa un ne tikai tapēc,ka mans labs draugs Miks Ramāns šos sačus rīko. bet lai līdz tam tiktu izburos cauri gan Real Street,gan Bunnyhop un arī velo dragrace disciplīnām un tad jau arī gaidītais Flats. pāris labi kadri, tad jau arī fināli un pēc tā visa – atkal – printēšana. Bet pašsajūta nava laba – jau pirms Flata fināliem piebildēta pilna 2gb karte, sākot printēt atmirst bača, un tā viņa tiek uzlādēta vismaz 3x printēšanas laikā, kas mani izsita biku no rāmjiem un nespēju objektīvi izvēlēties savas bildes. beigu beigās k.kā jau salipināju pie tāfeles,lai gan, ne bez organizātoru pamudināšanas,jo biju pēdējais kas izkārtoja savu kompozīciju un atkal – man vismazāk bilžu, jo kārtīgi izvēlos sakarīgus kadrējumus un galvenais – pareizi nofokusētas bildes. gan m/b, gan krāsains pavīd manā kompenē un rezultātā esmu daudzmaz apmierināts, līdz brīdim kad mani izsauca uz lielās skatuves un paziņoja,ka esmu TEP Art 2007 1.vietas ieguvējs, kā dēļ es arī visu pārējo nakti un dienu biju sava veida transā. nja, pietiks bakstīt pa klaviatūru, jau drošvien puse no lasītājiem ir atmetuši cerības bloga pusē, tapēc punkts un āmen!
..vēl tik pēdējie vārdi – kas ir pats labākais,ka sūtot savas bildes uz TEP Art atlasi, ne prātā neienāca kāda doma par balvām.kur nu vēl par fotoprinteri. izlasīju tepa web lapā, ka uzvarētājiem būs diplomi un atzinības raksti un man ar to pietika, jo gāju ar domu fotogrāfēt un darīt to, ko daru no sirds, neba jau nu cīnīties par balvām – tas ir otrā plānā, pats pirmais ir izjust gandarījumu par iegūto pieredzi un mīlestību pret fotogrāfiju.
p.s. paldies draugiem, bez kuriem šīs dienas būtu tukšs, melns pleķis
