Beidzot atkal sāk salt snīpis un nedaudz kāju pirksti. Atkal ir apledojuši staciju soliņi un sarma uz pērnajiem zāles stiebriem. Atkal ir redzamas zvaigznes un nesasalušie, dzidrie ziemas ūdeņi, guļ mierā, ļaujot pilsētai tajos spoguļoties. Varbūt beidzot kāds uzburs, to trūkstošo sajūtu, kas mazliet, bet tomēr pietrūkst. Varbūt paspēs … varbūt …
14
Dec
07
super. vienkārši, īsi . saistoša valoda
gan jau uznigs
Piekrītu ruuzs.
Starpcitu, prieks ka paklausiju manu ieteikumu un nedaudz atsāki te ko iešņāpt.